Tauta, apvienojoties piketā pie Saeimas, vēlējās, lai valdība atkāpjas. Tobrīd visiem šķita, ka atgūta zudusī vienotības sajūta un visi no jauna ir kopā - gan sabiedrībā pazīstami ļaudis, gan proletārieši. Deguma smaku sajutuši, pamodās visu pasugu viltnieki, cerēdami izmantot viņiem labvēlīgu situāciju. Nez no kurienes uzradās arī Repše. Un visi ielenca Saeimu, proti, netaisnīgas varas simbolu, nocietinājumu, Bastīliju. Pikets notika, troksnis bija pietiekami liels. Un Loskutovs no jauna atguva darbu.
Varbūt runāt par valdības demisiju pēc nelielas devas pārmaiņu būtu nevietā, ja vien mēs neredzētu izmisīgus pūliņus reanimēt tautas uzticību valdošajai koalīcijai uz katra soļa. Tautas masām vajadzēja parādīt, ka to viedoklis ir pamanīts. Tas tika izdarīts. Zatlers izsauca Kalvīti uz sarunu, tika organizēti kaut kādi koncerti. Pēc tam mums tika pasniegtas vairākas recenzijas par Ministru prezidentu, kurās viņš tika slavēts kā nez kāds varonis. Pēc visiem "Kalvītis nejūtas vainīgs" un "Kalvītis negrasās aiziet" tomēr sākās sāga ar jauna Ministru prezidenta iecelšanu.
Bet tauta gribēja valdības demisiju, nevis tikai maznozīmīgu kustību tai naidīgajā ēkā, kura aiz savām biezajām sienām slēpj noslēpumainu spēli ar slepeniem noteikumiem. Nesen izskanēja doma par Godmaņa kandidatūru valdošajam amatam. Tas tikai apstiprina, ka tur notiek cikliska kustība, bez sevišķa labuma tiem, kas mirka lietū tai rītā pie Saeimas.
Šai sakarā gribas citēt Bakuņinu, kurš ļoti trāpīgi salīdzinājis demokrātiju un monarhiju. Viņš teica, ka monarhijai raksturīga tautas apzagšana privileģēto šķiru un ierēdņu kabatu labā, piesedzoties ar monarha vairogu. Savukārt demokrātijā notiek tas pats, tikai tautas gribas vārdā. Tādējādi viņš secina, ka tauta nejūtas labāk, ja nūja, ar kuru to slāna, sauksies par "tautas nūju". Šodienas situācijas kontekstā jāmin, ka revolucionāras pārmaiņas sagaidītas netika un, kā atzīmējis kādreiz Bulgakovs, mainījās tikai izkārtnes.
Pikets notika tāpēc, ka tika pārtraukts dialogs starp valdību un tautu. Turklāt jau ļoti sen. Var pārmest man ietekmēšanos no masu mediju uzkurinātās antikalvītiskās histērijas, bet uzticības valdībai nav, un tas ir fakts. Premjera nemainīgā treknā seja bildēs kā pirms, tā pēc nemieru sprādziena palika tikpat apmierināta. Valdība nav taustāma. Tā nebrauc trolejbusos, tādēļ arī neorientējas situācijā Rīgas ielās un piedāvā savādus risinājumus sastrēgumu risināšanai. Pieļauju, ka liela tiesa uzvalkos tērptu marionešu vispār mitinās mūsu jūgendstila paradīzē un uz darbu dodas, šķērsojot vienu otru bruģa ielu. Valdība nereģistrējas draugos.lv, mēs viņus neredzam. Tādējādi neapmierinātība tikai aug, pat ja valstsvīri cenšas to labot.
Zatlers, kam gluži kā princesei Diānai bija jāiemieso sevī tautas intereses, ir bezspēcīgs. Viņa runa 18. novembrī pierāda, ka bijušais dakteris ir informēts par problēmām, bet ne vairāk. Un viņu grūti vainot, runa ir par vispārēju haosu, viens cilvēks diez vai tur var līdzēt. Nekādas "5 min" rubrikas a-la "ko šodien izlēma MK", nekādi Saeimas sēžu audioieraksti MK mājaslapā nespēj atgūt uzticību. Situāciju varēja labot īsta Saeimas tīrīšana, taču kuģa klājs tikai nedaudz sašūpojās. Ja parādītos jaunas sejas, tauta atkal aprītu šo āķi, kā dara vienmēr, taču tas nenotika. Zatlers, kā izteicās kāds mans tautietis, "ne tikai tēlo, ka neko nesaprot, bet tiešām neko nesaprot". Tādā ziņā, ka, no malas raugoties, valdība ir haizivju bars, kas viens otram kož sānos, atstājot novārtā tautu ar tās interesēm.
Manā izpratnē šobrīd jebkādas valdības aktivitātes ir nožēlojamas. Sevišķi komiska šķiet jezga ap "Rīgas sargiem", kas novērš uzmanību, pie reizes uzjundot patriotisma devu, kas liek justies svarīgiem. Spriežot pēc omulīga klusuma, vilki ir paēduši. Jādomā, ir jāgaida nākamā Loskutova atlaišana.
Informācija ņemta no ziņu portāla wwwtvnet.lv