Ja Saeima liks kravas automašīnu šoferiem pie Krievijas robežas obligāti iebraukt stāvvietās, rindas tas būtiski nemazinās un mašīnas pāris dienas tāpat būs spiestas pavadīt rindā uz ceļa, taču ieguvējs būs stāvvietas iznomātājs "Austrumu kravu terminālis", kas cieši saistīta ar "Parex" un tuvākajos septiņos gados varētu gūt vismaz 200% peļņu, ceturtdien ziņo laikraksts "Diena".
Nomniekam plānots gadā maksāt ap miljons latiem. Saeimā pašlaik tie izskatīti likuma grozījumi, kas liks kravas auto šoferiem obligāti iebraukt maksas stāvvietas pirms Latvijas - Krievijas robežpunkta šķērsošanas. Šobrīd vidēji rindās gaida ap 800 – 1000 mašīnu.
Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka stāvvietu noma spriedzi no robežām nenoņems, jo komfortā šoferi pavadīs vien vidēji septiņas stundas. Lielāko daļu gaidīšanas laika, vismaz divas dienas, viņi tik un tā pavadīs stāvot rindā uz ceļa. Pašlaik Satiksmes ministrija nevar pateikt, vai rīkos atkārtotu konkursu vai turpinās jau uzsākto sarunu procedūru ar "Austrumu kravu termināli", iznomātāju noteiks pēc likumdošanas sakārtošanas. Taču vairāki it kā neveiksmīgi mēģinājumi to izdarīt jau notikuši.
Aprīlī Satiksmes ministrijai pakļautie Latvijas valsts ceļi organizēja konkursu par stāvvietu nomu Terehovas un Grebņevas robežpunktos, kurš izgāzās. No trim firmām, kas bija pieteikušās uz Terehovas robežpunkta apkalpošanu, divām robežsardze nesaskaņoja rindu veidošanas un kārtošanas aprakstu. Šis arī bijis galvenais iemesls, kādēļ pretendentes no konkursa svītrotas. Atlikusī firma, "Austrumu kravu terminālis", aprakstu dabūjusi, taču tās cena šķitusi pārāk augsta, tāpēc turpināta sarunu procedūra. Saskaņojums no robežsardzes bijis nepieciešams, jo tieši šī institūcijas pārraudzībā atrodas teritorija divu kilometru attālumā no robežas.
"Es neteiktu, ka tās firmas mūsu dēļ neizturēja konkursu. Kādēļ komisija to izbeidza, nekomentēšu," pārsteigumu par ministrijas skaidrojumu laikrakstam paudis robežsardzes pārstāvis Artis Tormanis. Ar izbrīnu viņš atceras firmu pēkšņo ierašanos pavasarī pēc nepieciešamajiem saskaņojumiem. Satiksmes ministrija iepriekš nebija informējusi par šādu konkursa nosacījumu, turklāt "mēs neregulējam satiksmi pie robežas". Robežsardze iesniegtos plānus apskatījusi un devusi vien rekomendācijas. Piemēram, firmai Ziemeļu-rietumu tranzīts ieteikts uzlabot videonovērošanas sistēmu.
Saskaņā ar aprīlī izsludināto konkursa nolikumu pirmās kārtas stāvvietas izbūve 200 mašīnām bija jābeidz jau 1.jūlijā. Tas ir nepilnu divu mēnešu laikā, kas bija praktiski neiespējami. Fiziski to varēja izdarīt "Austrumu kravu terminālis", kas būvniecību sāka jau pirms vairākiem gadiem. Iespējams, paspētu arī firma "Merkūrijs DL", kurai netālu no robežas atrodas noblietēts laukums un kafejnīca. Taču robežsardze kā trūkumu norādīja, ka šī teritorija atrodas šosejas kreisajā pusē un nav saprotams, kurš nodrošinās satiksmes regulāciju.
Par 200 mašīnām paredzētu laukuma nomu Austrumu kravu terminālis vēlējās saņemt nepilnus piecus miljonu latu, kamēr "Merkūrijs DL" 2,6 miljonus. Iespējams, cenu atšķirība tik liela, jo labajā ceļa pusē, kur atrodas "Austrumu kravu terminālis", pamatā ir purvs, kas sadārdzina būvniecību.
Publiska informācija liecina, ka "Austrumu kravu terminālis" pirmās kārtas izbūvē ieguldījis 2,5 miljonus eiro, no kuriem pusmiljonu atmaksās Eiropas Savienības fondi. Saņemot no valsts gadā ap miljonu, uzņēmums savus ieguldījumus atpelnīs nepilnos divos gados.
"Austrumu kravu terminālis" īpašnieki ir cieši saistīti ar "Parex banku", norāda laikraksts. Puse firmas pieder Jānim Kaverskim, kas ir līdzīpašnieks "Parex brokeru sistēma". 25% pieder bijušajam "Parex bankas" padomes loceklim Jurim Vanagam, bet atlikušie 25% kādam ofšoram un vietējam uzņēmumam. Ja Saeima tuvākajās nedēļās akceptēs obligāto iebraukšanu stāvlaukumos, valdība pēc tam lems par to, cik daudz un kam šoferi maksās. Paredzēts, ka šoferi maksā valstij, kas pēc tam norēķinās ar stāvlaukuma īpašnieku. Satiksmes ministrija lēš, ka cena par mašīnu būs desmit latu. Ja vidēji gadā robežu šķērso 150 tūkstoši mašīnu, valsts gadā iekasētu 1,5 miljonus latu. Miljons aizietu par nomu, atlikusī nauda paliek valstij, kas rūpēsies par stāvlaukuma uzturēšanu un darba organizēšanu tajā.
Perspektīvā ministrija vēlas, lai tiktu izbūvētas stāvvietas 1000 mašīnām, taču, kamēr tas nav noticis, patreizējās 200 vietas neko neatrisina.
Latvijas Autopārvadātāju asociācijas vadītājs Valdis Trēziņš uzskata, ka efektīvāk būtu ieviest elektronisko reģistrāciju. Tā ļautu šoferiem reģistrēties rindā jebkurā Latvijas malā, kā arī noteiktu aptuveno laiku, kad jābūt pie robežas. Līdzīgu projektu patlaban izstrādājot arī Igaunija.
Satiksmes ministrija šādu variantu noraida, jo tad notikšot kārtas numuru pārdošana, kā arī neesot iespējams noteikt, kad tieši šoferim jābūt uz robežas.
Politikas kuluāros tiek minēts, ka robežu jautājuma sakārtošana ir viens no Aigara Kalvīša "mājasdarbiem", pametot premjera krēslu, norāda laikraksts.
Informācija ņemta no ziņu portāla wwwdelfi.lv