Bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien saņems "Ekonomistu apvienības 2010" Spīdolas balvu ekonomikā. Daudzos neizpratni bija izraisījis fakts, ka pirms balvas pasniegšanas lekciju lasīs Andris Šķēle.

"Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumam "900 sekundes" teica, ka Šķēlem lekcijas lasīšana piedāvāta tikai viņa izpratnes ekonomikā dēļ. Kehris arī atklāja, ka, viņaprāt, Latvijā pārāk vēlu sākta inflācijas apkarošana.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien saņems "Ekonomistu apvienības 2010" rosināto Spīdolas balvu ekonomikā. Balva tiks piešķirta par konsekventu un mērķtiecīgu darbu, veicinot Latvijas atpazīstamību potenciālo investoru vidē, Latvijas eksportspēju un atbalstot Latvijas uzņēmējus.

Kopumā balvas saņemšanai šogad bija izvirzīti 43 kandidāti, bet finālā izvirzītas trīs kandidatūras - Vīķe-Freiberga, bijušais ministrs Aigars Štokenbergs un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Pirms balvas pasniegšanas tradicionālo gada lekciju ekonomikā lasīs ekspremjers Andris Šķēle. Iespējams, viņa lekcija "Latvijas izaugsmes sāpe" atklās Tautas partijas dibinātāja noskaņojumu divas dienas pirms partijas kongresa. Tajā daļa tautpartijiešu vēlas izvērtēt Šķēles patieso ietekmi partijā.

Kehris intervijā teica, ka Spīdolas balva ekonomikā tiek pasniegta par ekonomiskās brīvības veicināšanu, un rīkotāji katru gadu šo balvu cenšoties pasniegt kādai personai par konkrētu veikumu noteiktā laika posmā. Šogad izvirzīšanas kārtība balvai bijusi nedaudz citādāka un balva tikusi pasniegta par Vairas Vīķes-Freibergas veikumu astoņu gadu garumā, kas veicinājis Latvijas atpazīstamību, investīciju piesaisti, eksportu, kā arī Latvijas uzņēmēju pašapziņas celšanu.

Komentējot pirms balvas pasniegšanas ieplānoto Andra Šķēles lekciju, Kehris teica, ka Šķēle kā ekonomikas pazinējs varētu sniegt labu skaidrojumu un prognozes gada notikumiem ekonomikā.

"Man personīgi bija būtisks arī otrs arguments, ka Šķēle kādreiz savedis kārtībā valsts maku - tas bija 1996. - 1997. gadā, veicot reformu programmu, kas palīdzēja izveidot bezdeficīta budžetu," piebilda Kehris.

Komentējot pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā, Kehris teica, ka valstij vēl ir visas iespējas stabilizēties un krīzi novērst.

"Ir jāsaprot, ka tirgus ekonomikā, pasaules ekonomikā nav tā, ka iet visu laiku tikai uz augšu. Ir cikli, ir pieprasījums un piedāvājums, tas strādā pasaules mērogā, arī reģionālajā, bet mēs esam atvērta ekonomika, un tas skar arī mūs," teica Kehris.

Kehris arī teica, ka, viņaprāt, inflācijas apkarošanas plāns Latvijā tika sākts par vēlu.

"Sākumā tika teikts, ka plāns ir slepens. Tad izrādījās, ka... dažreiz tā dara - kad tev kaut kā nav, pasaki, ka tas ir slepens," ironizēja Kehris.

Kehris izteica cerību, ka jaunajā valdībā pār ekonomikas sakārtošanas darbībām virsroku neņems politiskā sacensība un savstarpējās cīņas.



Informācija ņemta no ziņu portāla wwwtvnet.lv