Aizvadītajos gados ir tapuši gan videostāsti, gan dažādas kampaņas, tomēr tajās visās esam mēģinājuši akcentēt vienu un to pašu - Dziesmusvētkus, tauta, kura dzied, saulrietus un arhitektūru, alu un tautumeitas. Varbūt tādējādi mēs tikai atražojam mūsu priekšstatus par Latviju, bet tas nebūt nav tas, kas mums par sevi jāstāsta, un arī tas, ko vēlas dzirdēt citi. Ar šādu jautājumu pavasarī Latvija izvēlējās lūgt pasaulē zināmu valstu zīmolvedības eksperta Saimona Antholta padomu. Pirmie rezultāti ir tik pārsteidzoši, ka patiesība kādam varētu kost acīs.

Ir tāda tauta, ar kuru es nevēlos draudzēties un kas dzīvo valstī, kuru es negribu apmeklēt. Neglaimojošā atziņa nav izteikta par kādu bada un infekciju plosītu trešās pasaules valsti. Tas ir teikts par zemi, kas ne vien dzied, bet ir arī uzņemta ES un NATO. Nav jau gluži tā, ka par Latviju neviens neko nav dzirdējis, tomēr par mūsu zemi ārpus Austrumu reģiona zināms nav nekas.

A. Pabriks: "Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas tēls kopumā starptautiskā vidē ir ļoti slikts vai arī viņa nav vispār."

Tik tiešs ir bijušais ārlietu ministrs. A. Pabriks ir viens no tiem, kas iepazīstināts ar gadu ilgā pētījuma par Latviju secinājumiem. To veicis pasaulē atzīts valsts tēla veidotājs S. Antholts. Par viņa viedokļa uzzināšanu naudu maksāt ir gatava arī britu valdība. Uz Antholta pētījumu, kura detaļas netiek atklātas, tiks balstīta Latvijas jaunā tēla veidošanas stratēģija. Speciālists ir atzinis, ka Latvija vienkārši nav gatava, lai to reklamētu. Aptaujājot tūkstošiem dažādu valstu iedzīvotāju, S. Antholts secinājis, ka Latvija pēc valsts tēla rādītājiem ieņem vienu no pēdējām vietām 40 valstu vidū. Pēdējā vietā ir Irāna. Pirmajās - Lielbritānija, Dānija un Zviedrija.

Vārds "Latvija" daudziem ārzemniekiem turklāt skan kā joks, bet zaļas pļavas, meži un smilšainas pludmales zem pelēkajām debesīm ir gandrīz jebkur ziemeļu puslodē. Un pat ja mums šķiet, ka Dziesmusvētki ir Latvijas tēla atslēga, patiesībā ārvalstīs tos nezina. Ievērojami vairāk cilvēku par savu draugu gribētu malaizieti, nevis latvieti. Savukārt Rīga izgriežot pogas Tallinai un Viļņai. Kaimiņu galvaspilsētu nosaukumi ārzemniekiem ir ne vien neizrunājami, bet daudz mazāk zināmi par Rīgu.

S. Antholts: "Rīgai pasaulē ir ļoti spēcīgs tēls. Tas ir jāattīsta un jāizmanto."

Līdz ar to viņš ierosina Latvijas atpazīstamības vairošanas stratēģijā izmantot nevis Latviju ar spēcīgo negatīvo tēlu, bet Rīgu.

Video varat apskatīt šeit: http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/ … ?id=294285

Informācija ņemta no portāla wwwtvnet.lv