Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta šodien bijušo "Bankas Baltija" (BB) uzraudzības padomes priekšsēdētāju Aleksandru Laventu un bijušo BB prezidentu Tāli Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu un piesprieda reālus cietumsodus, taču nepiemēroja prokurora prasīto mantas konfiskāciju.
Savukārt bijušais SIA "Birojs L&A" direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, pilnībā attaisnots.
Tiesa apmierinājusi divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS "Latvenergo" no Laventa tiks piedzīti astoņi miljoni latu un par labu AS "Latvijas kuģniecība" (LK) - 12 miljoni latu.
Augstākā tiesa Laventam piesprieda septiņu gadu un septiņu mēnešu reālu brīvības atņemšanu jeb tikpat, cik iepriekš bija lēmusi Rīgas apgabaltiesa. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Freimanim Augstākā tiesa cietumsodu nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Tiesa šodien paziņoja saīsināto spriedumu, bet pilns sprieduma teksts būs pieejams pēc vairāk nekā pusgada - sākot no 2008.gada 1.jūlija.
Prokurors Juris Pēda pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem pieļāva, ka to varētu pārsūdzēt. Par sprieduma pārsūdzēšanu lems arī apsūdzēto aizstāvji, tomēr tas, iespējams, nenotiks ātrāk kā pēc gada, jo spriedums vēl būs jātulko.
Prokuroram liekoties dīvaini, ka iepriekšējās tiesas, kuras ir uzklausījušas simtiem liecinieku, Līduma vainu pierādījušas, taču šī tiesas instance, kas uz sēdēm neaicināja nevienu liecinieku, šo vainu nav saskatījusi. "Vai lietā ir pazuduši kādi pierādījumi," retoriski jautāja Pēda.
Prokurors uzskata, ka ar šo spriedumu tā dēvētās BB krimināllietas iztiesāšana nebeigsies.
Pēc viņa teiktā, Lavents kopumā apcietinājumā, tostarp atrodoties mājas arestā, pavadījis septiņus gadus un septiņus mēnešus, kas nozīmē, ka saskaņā ar šo spriedumu ne Laventam, ne Freimanim reāls cietumsods vairs nedraud.
Freimaņa advokāte Valentīna Oļhova pauda bažas, ka šajā lietā sekos vēl cita tiesas instance, tomēr sīkāk spriedumu viņa nevēlējās komentēt, kamēr nebūs pieejams pilns tā teksts.
Advokāte atzīmēja, ka iepriekšējās tiesas spriedums šajā lietā bija uz 400 lappusēm. Turklāt, ja tikai nākamā gada 1.jūlijā būs pilns sprieduma teksts, kas Laventam būs jātulko krieviski, tad tas aizņems vēl ļoti daudz laika.
Advokāte Oļhova pieļāva, ka spriedumu varēs pārsūdzēt tikai pēc aptuveni gada.
Pats Lavents šodien uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies, jo esot slims.
Viņa advokāte Irina Kauke aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban spriedums vēl nav stājies spēkā, jo to no nākamā gada būs iespējams pārsūdzēt Senātā. Līdz ar to šobrīd Laventam arī nav pienākuma maksāt tiesas piespriestos 20 miljonus latu.
Kauke apliecināja, ka spriedums Laventam būs jātulko krieviski un tas varētu prasīt vēl vismaz trīs mēnešus, skaitot no nākamā gada 1.jūlija, kad pilnais sprieduma teksts būs pieejams latviešu valodā.
Kauke sacīja, ka tikai pēc iepazīšanās ar sprieduma motīviem būšot iespējams pateikt, vai tas tiks pārsūdzēts.
Tiesa spriedumu pasludināja ar gandrīz stundas nokavēšanos, taču kavēšanās iemesli netika paskaidroti.
Kā ziņots, prokurors Pēda iepriekš pauda pārliecību, ka BB vadītāju darbības bija vērstas uz to, lai piesavinātos noguldītāju naudu. Prokurors uzsvēra, ka BB vadītāji vērsušies pie tā laika valdības, cenšoties panākt lata devalvāciju.
Pēda lūdza Laventam piemērot 13 gadu brīvības atņemšanu, bet Freimanim - deviņu gadu cietumsodu. Kā papildu sodus abiem prokurors prasīja piemērot mantas konfiskāciju un aizliegumu piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību. Līdumam prokurors prasīja piespriest sešu gadu brīvības atņemšanu, konfiscējot mantu.
Civilprasītāji - "Latvenergo" un LK - uzturēja prasību par attiecīgi desmit miljonu latu un 12 miljonu latu piedziņu no apsūdzētajiem. Lavents LK līdzekļu pārskaitīšanai 1995.gadā norādījis viņam piederošās "Finhold" kontu, teikts civilprasītāja sūdzībā. LK veiktā maksājuma saņemšana netika uzskaitīta BB grāmatvedībā.
LETA jau ziņoja, ka 2005.gada 6.maijā Rīgas apgabaltiesa Laventam piesprieda septiņu gadu un septiņu mēnešu brīvības atņemšanu. Tiesa atzina Laventu par vainīgu gandrīz visās apsūdzības epizodēs. Kā papildu sodu tiesa Laventam noteica mantas konfiskāciju. Freimanim tiesa piesprieda sešu gadu brīvības atņemšanu, bet Līdumam - trīs gadu un trīs mēnešu brīvības atņemšanu. Freimanim un Līdumam arī tika piemērota mantas konfiskācija.
Protestu pret spriedumu iesniedza Pēda, kurš uzskata, ka tiesa nepamatoti attaisnojusi Laventu un Freimani apsūdzībā par kaitniecību, kā arī noteikusi nepamatoti mīkstu sodu visiem trim tiesājamiem. Savukārt apelācijas sūdzības iesniedza Lavents, Freimanis, Līdums un viņu aizstāvji, kas lūdza attaisnošanu. Apelācijas sūdzību iesniedza arī LK, kuras pieteikto civilprasību apgabaltiesa noraidīja.
Šis bija jau otrais apgabaltiesas spriedums BB lietā. Iepriekš apgabaltiesa BB krimināllietu skatīja ilgāk nekā četrus gadus, un tai nomainījās trīs tiesneši. Krimināllietu visbeidzot izskatīja tiesnese Ināra Šteinerte, kuras vadībā tiesa Laventam piesprieda deviņu gadu brīvības atņemšanu, Freimanim - sešu gadu brīvības atņemšanu, bet Līdumam - trīs gadu un trīs mēnešu brīvības atņemšanu.
Pēc sprieduma pasludināšanas Lavents iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas atzina, ka pārkāptas viņa tiesības pēc vairākiem Cilvēktiesību konvencijas pantiem. Pēc ECT sprieduma paziņošanas AT Senāts nolēma nodot BB krimināllietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Jaunā sastāvā tiesa atkārtoti sāka skatīt lietu 2003.gada 20.oktobrī. To skatīt tika uzticēts tiesnesim Guntaram Kveskam. Spriedums tika pasludināts 2005.gada 6.maijā.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa ir apturējusi tiesvedību BB likvidatoru prasībā pret Latvijas Banku par 185,6 miljonu latu piedziņu līdz brīdim, kad AT pabeigs skatīt krimināllietu.
Informācija ņemta no portāla wwwtvnet.lv