Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts svētku runa pie Brīvības pieminekļa bija "pietiekami laba", turklāt krasi atšķirīga no iepriekšējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teiktajām uzrunām šādos svētkos, jo bija tīri valstī notiekošo problēmu iztirzājoša, uzskata politologi.

Politologs Ivars Ījabs atzina, ka Zatlera runa atšķīrās no Vīķes-Freibergas līdzīga veida runām, kas varētu liecināt, ka jaunais prezidents veido pats savu, īpašo tēlu. Tiesa, grūti bijis šo runu uztvert kā svētku runu, jo Zatlers daudz runājis par problēmām valstī.

Būtu diskutējams, vai pie Brīvības pieminekļa jārunā par pārāk lielo ierēdņu skaitu valsts pārvaldē un slepenajām tāmēm Valsts prezidenta mītnei Jūrmalā, norādīja Ījabs, kurš uzskata, ka Zatleram tomēr līdz šim labāk izdodas no papīra nolasītas runas.

Vienlaikus politologs atzīst, ka runa "nebija zemē metama", jo Zatlers parādījis un pateicis to, ko gribējis vēstīt tautai. Gan Ījabs, gan politologs Valsts Kalniņš norādīja, ka nekur jau nav teikts, ka runām valsts svētkos jābūt apgarotām un patosa pilnām.

Kalniņš uzskata, ka Zatlers pietiekami veiksmīgi noformulējis vairākas problēmas, kas patlaban pastāv Latvijas sabiedrībā. "Šķiet, ka būtu bijis labi, ja prezidents savā runā vairāk būtu parunājis par savu atbildību šo problēmu risināšanā nākotnē," atzina Kalniņš.

Pēc Kalniņa domām, šāda veida runai jābūt atbilstošai konkrētā laika noskaņai, un tas šoreiz ir izdevies. Pagātnē jau daudz dzirdēts patosa pilnu runu, taču tās nekad katru konkrētu pilsoni īpaši nav skārušas. Kalniņš domā, ka valsts dzimšanas diena ir atbilstošs laiks nākotnes vīziju izteikšanai.

Informācija ņemta no portāla wwwdelfi.lv